Pagājušajā vasarā Parker Solar Probe lidoja garām Venērai ceļā, lai lidotu tuvāk Saulei. Nelielā pārsteigumā viena no kosmosa kuģa kamerām, Wide-field Imager for Parker Solar Probe jeb WISPR, uztvēra pārsteidzošu planētas nakts malas attēlu no 7693 jūdžu (12380 km) attāluma.
Attēla pārsteigums bija tas, ka WISPR - redzamās gaismas kamera - šķietami fiksēja Venēras virsmu infrasarkanajā gaismā.
Misijas zinātnieki gaidīja, ka WISPR uztvers Veneras biezos oglekļa dioksīda mākoņus, kas parasti bloķē skatu uz virsmu. Bet tā vietā kamera varēja redzēt cauri mākoņiem, atklājot Afrodītes Terras tumšo formu, augstienes apgabalu netālu no Venēras ekvatora. Objekts šķiet tumšs, jo ir zemāka temperatūra, kas ir aptuveni par 85 grādiem pēc Fārenheita (30 grādiem pēc Celsija) vēsāka nekā apkārtne.
'WISPR ir pielāgots un pārbaudīts redzamās gaismas novērojumiem,' sacīja WISPR projekta zinātnieks Angelos Vourlidas. 'Mēs gaidījām, ka redzēsim mākoņus, bet kamera skatījās tieši uz virsmu.'
Kamēr Parker Solar Probe fokuss ir Saule, NASA saka s, ka Venērai ir izšķiroša loma misijā. Kosmosa kuģis savas septiņus gadus ilgās misijas laikā gar Venēru svilpo kopumā septiņas reizes un izmanto planētu gravitācijas palīgierīcēm. Tas ļauj kosmosa kuģim lidot arvien tuvāk Saulei.
Pārlidojums 2020. gada jūlijā bija trešais no septiņām gravitācijas piespēlēm.
NASA Parker Solar Probe 2020. gada jūlijā lidoja garām planētai tuvplānā. Tumšais plankums, kas parādās Veneras apakšējā daļā, ir artefakts no WISPR instrumenta.
Autori: NASA/Džona Hopkinsa APL/Naval Research Laboratory/Guillermo Stenborg un Brendan Gallagher
'WISPR efektīvi tvēra Venēras virsmas termisko emisiju,' sacīja Braiens Vuds, astrofiziķis un WISPR zinātnieks no ASV Jūras spēku pētniecības laboratorijas Vašingtonā. Vuds piebilda, ka attēls ir līdzīgs tiem, ko uzņēmis Japānas kosmosa kuģis Akatsuki, kurš pašlaik pēta Venēru, un tajā ir iekļautas kameras, kas spēj uztvert gaismu tuvu infrasarkano staru viļņu garumiem.
Spilgtās svītras attēlā parasti izraisa lādētu daļiņu kombinācija, ko sauc par kosmiskajiem stariem, un saules gaismu, ko atstaro kosmosa putekļu graudi, un materiāla daļiņas, kas izplūst no kosmosa kuģa konstrukcijām pēc trieciena ar šiem putekļu graudiem. Svītru skaits mainās pa orbītu vai kad kosmosa kuģis pārvietojas ar dažādu ātrumu, un zinātnieki joprojām diskutē par šo svītru izcelsmi.
Tālāk ir sniegts attēlveidošanas entuziasta (un bijušā UT rakstnieka) Džeisona Meijora “iztīrītās” versijas apskats:
Mana notīrīta un iekrāsota (smalki) Parker Solar Probe Veneras attēla versija, kas izveidota no datiem, kas iegūti 2020. gada jūlijā. Kosmosa kuģa WISPR instruments skatījās cauri mākoņiem nakts pusē uz virsmu gandrīz infrasarkanajā starā. @JHUAPL @USNRL pic.twitter.com/oa41X3uadw
— Džeisons Majors (@JPMajor) 2021. gada 25. februāris
WISPR ir paredzēts, lai uzņemtu Saules vainaga un iekšējās heliosfēras attēlus redzamā gaismā, kā arī Saules vēja un tā struktūru attēlus, kad tie tuvojas kosmosa kuģim un lido ar to. Venērā kamera atklāja spilgtu apmali ap planētas malu, kas varētu būt nakts mirdzums — gaismu, ko izstaro augstu atmosfērā esošie skābekļa atomi, kas nakts pusē rekombinējas molekulās.
Šis pārsteidzošais novērojums nosūtīja WISPR komandu atpakaļ uz laboratoriju, lai izmērītu instrumenta jutību pret infrasarkano gaismu.
Ilustrācija ar Parker Solar Probe kosmosa kuģi, kas tuvojas Saulei. Kredīti: Džona Hopkinsa universitātes Lietišķās fizikas laboratorija
Ja WISPR patiešām var redzēt infrasarkanajā starā, tas varētu sniegt negaidītu jaunu veidu misijai, lai pētītu putekļus, kas riņķo ap Sauli. Lai to pārbaudītu, viņa WISPR komanda plānoja līdzīgus novērojumus Venēras naksnīgajā Parker Solar Probe jaunākā Veneras pārlidojuma laikā, kas tikko notika 2021. gada 20. februārī. Misijas komandas zinātnieki plāno saņemt un apstrādāt šos datus analīzei aprīļa beigas.
Bet, ja Aphrodite Terra parādīšanās bija sava veida 'nepatiesība', tas varētu nozīmēt, ka WISPR atklāja iepriekš nezināmu atvērumu biezajos Venēras mākoņos, nodrošinot īslaicīgu logu, kurā bija redzamas planētas virsmas daļas.
'Katrā ziņā,' sacīja Vurlidas, 'mūs sagaida dažas aizraujošas zinātnes iespējas.'
Avots: NASA
