Tāpat kā Zeme, arī Marsa aksiālā slīpuma dēļ notiek sezonālas izmaiņas. Un, lai gan vasaras karstums uz Marsa nav salīdzināms ar Zemes karstumu, līdz ar Marsa vasaras siltumu palielinās arī nelielas virpuļojošas vētras, kas pazīstamas kā putekļu velni.
Šajā attēlu secībā redzams putekļus nesošais viesulis, ko sauc par putekļu velnu, kas slīd pa zemi Geila krāterī, kā tas tika novērots NASA Curiosity Mars Rover 1597. Marsa dienas jeb sola (2017. gada 1. februāra) vasaras pēcpusdienā. No rovera navigācijas kameras paveras plašāks skats uz dienvidiem, un melnā krāsā iezīmētais taisnstūrveida laukums tika attēlots vairākas reizes vairāku minūšu laikā, lai pārbaudītu, vai tajā nav putekļu velnu. Ielaiduma apgabalā tiek parādīti attēli no perioda ar vislielāko aktivitāti. Attēli ir pa pāriem, kas tika uzņemti ar aptuveni 12 sekunžu intervālu, ar aptuveni 90 sekunžu intervālu starp pāriem. Šajā animācijā laiks ir paātrināts. Autori: NASA/JPL-Caltech/TAMU
Vairāki kosmosa kuģi uz Marsa vai ap Marsu ir notvēruši darbībā putekļu velnus, tostarp Fīniksas nolaižamais aparāts 2008. gadā , kā arī Gars, Iespēja un Curiosity rovers.
No augšas Mars Reconnaissance Orbiter ir pamanījis milzīgus putekļu velnus, kas 'lido' uz Marsa virsmas, vienlaikus redzot arī pagātnes putekļu velnu 'pēdas', kas parādās kā tumšas zīmes uz Marsa regolīta.
Sarežģīti tumšu svītru raksti izseko putekļu velnu ceļiem Marsa ziemeļu līdzenumos. Daudzas no šīm trasēm ir vairāk nekā 30 metrus (98 pēdas) platas un sniedzas vairāk nekā 4 kilometrus (2,5 jūdzes). Šis attēls ir no Mars Reconnaissance Orbiter, HiRISE kameras. Pateicība: NASA/JPL/Arizonas Universitāte.
Zinātnieki saka, ka putekļu velni veidojas, kad saules gaisma sasilda gaisu sausas virsmas tuvumā. Pēc tam siltais gaiss ātri paceļas pa augšpusē esošo vēsāko gaisu un sāk griezties, izraisot kustību uz priekšu. Šīs griežamās gaisa kolonnas kļūst redzamas putekļu dēļ, ko tās novelk no zemes. Rotējošā, uz priekšu kustīgā šūna, virzoties uz priekšu, savāc putekļus un smiltis, atstājot aiz sevis “tīru” sliežu ceļu.
Šajā attēlā ir redzama ļoti liela trieciena krātera izmešanas austrumu malas daļa, kas izskatās diezgan skaidri izteikta, papildus putekļu velna pēdām, līkumotām grēdām dienvidos un salīdzinoši svaigiem, mazākiem krāteriem ziemeļos. Pateicība: NASA/JPL/Arizonas Universitāte.
Piemēram, šajā attēlā augšējais plāns sarkanīgu, gaišu putekļu un/vai smalkgraudainu smilšu daļiņu augšējais slānis, atstājot apakšā tumšākas un smagākas smiltis. Attēlos tas parādās kā putekļu velna pēdas.
No pagātnes pieredzes pētnieki ir novērojuši, ka katrā Marsa pavasara vai vasaras dienā putekļu velni var sākt parādīties aptuveni pulksten 10:00 (pēc vietējā laika), kad zeme sasilst, un sāk mazināties aptuveni pulksten 15:00, kad zeme atdziest. Putekļu velni parasti ilgst tikai dažas minūtes.
Augsts putekļu velns met serpentīna ēnu pār Marsa virsmu šajā attēlā, kas iegūts ar NASA Marsa izlūkošanas orbitora High Resolution Imaging Science Experiment (HiRISE) kameru. Attēla kredīts: NASA/JPL-Caltech/Univ. no Arizonas
Uz Marsa putekļu velni var būt līdz 20 kilometru (12 jūdžu) augstumā, kā tas ir attēlā, ko darbībā iemūžināja HiRISE 2012. gadā. Putekļu velni tiek uzskatīti par negaidītas saules paneļu tīrīšanas uz Mars Exploration Rovers.
Mans iecienītākais Marsa putekļu velna trases attēls ir šis, un tam ir marķējumi, kas ir līdzīgi lietotajam simbolam Princis :
Šajā nesen uzņemtā augstas izšķirtspējas attēla daļā no HiRISE kameras o redzamas līkumainas tumšas takas, kas krustojoties šķērso gaišas krāsas reljefu uz Marsa virsmas. Pateicība: NASA/JPL/Arizonas Universitāte.
Šeit varat redzēt augstas izšķirtspējas attēlu kolekciju ar putekļu velniem no MRO kameras HiRISE.