[/caption]
Visi galaktikas stopotāji ņemiet vērā: šodien tika izlaists jauns Piena Ceļa iekšējo reģionu atlants, kurā parādīti tūkstošiem iepriekš neatklātu blīvu aukstu kosmisko putekļu mezglu — jauno zvaigžņu potenciālās dzimtenes. Šī jaunā mājas galaktikas karte tika izveidota, izmantojot novērojumus no APEX teleskopa Čīlē, parādot Piena ceļu submililitru viļņu garumos. “ATLASGAL sniedz mums jaunu skatu uz Piena ceļu. Tas ne tikai palīdzēs mums izpētīt, kā veidojas masīvas zvaigznes, bet arī sniegs mums pārskatu par mūsu galaktikas plašāka mēroga struktūru,” sacīja Frederiks Šullers no Maksa Planka radioastronomijas institūta, ATLASGAL komandas vadītājs.
Tātad, paņemiet dvieļus un dodamies ārā!
Šī ir lielākā pieejamā auksto putekļu karte, un astronomi saka, ka tā sniegs nenovērtējamu karti novērojumiem, kas veikti ar gaidāmo ALMA teleskopu, kā arī nesen palaito ESA Herschel kosmosa teleskopu.
Jaunās submilimetru kartes laukums ir aptuveni 95 kvadrātgrādi, aptverot ļoti garu un šauru joslu gar galaktikas plakni, kas ir divus grādus plata (četras reizes lielāka par pilnmēness platumu) un vairāk nekā 40 grādu gara. 16 000 pikseļu garā karte tika izveidota ar LABOCA submilimetru viļņu kameru uz ESO darbināmā APEX teleskopa. APEX atrodas 5100 m augstumā Čīles Andu kalnainā Chajnantor plato — vietā, kas nodrošina optimālu apskati submilimetru diapazonā. Visums ir salīdzinoši neizpētīts submilimetru viļņu garumā, jo šādiem novērojumiem ir nepieciešami ārkārtīgi sausi atmosfēras apstākļi un progresīva detektoru tehnoloģija.
Un noklikšķiniet šeit lai redzētu galaktikas plaknes daļas anotētu pannu.
Kartes svarīgākie punkti ir Piena Ceļa centrs, tuvumā esošais masīvais un blīvais molekulārās gāzes mākonis, ko sauc par Strēlnieku B2, un izplešas gāzes burbulis ar nosaukumu RCW120, kur burbuli apkārt esošā starpzvaigžņu vide sabrūk un veido jaunas zvaigznes.
Galaktiskā centra un Strēlnieka B2 krāsu salikts attēls, kas redzams ATLASGAL aptaujā. Kredīts: ESO
“Ir aizraujoši pirmo reizi apskatīt ATLASGAL, un nākamā gada laikā mēs palielināsim kartes izmēru, lai aptvertu visu galaktikas plakni, kas redzama no APEX vietas Chajnantor, kā arī apvienosim to ar infrasarkanajiem novērojumiem veidojusi ESA Heršela kosmosa observatorija. Mēs ar nepacietību gaidām jaunus atklājumus, kas tiks veikti ar šīm kartēm, kas arī kalpos kā ceļvedis turpmākajiem novērojumiem ar ALMA,” sacīja Leonardo Testi no ESO, kurš ir ATLASGAL komandas loceklis un ALMA projekta Eiropas projektu zinātnieks.
Starpzvaigžņu vide - materiāls starp zvaigznēm - sastāv no gāzes un kosmisko putekļu graudiem, piemēram, smalkām smiltīm vai sodrējiem. Tomēr gāze pārsvarā ir ūdeņradis, un to ir samērā grūti noteikt, tāpēc astronomi bieži meklē šos blīvos apgabalus, meklējot kosmisko putekļu graudu vājo siltuma mirdzumu.
Submilimetra gaisma ļauj astronomiem redzēt šos putekļu mākoņus spīdam, lai gan tie aizsedz mūsu skatu uz Visumu redzamā gaismas viļņa garumā.
Nesen izdotā karte atklāj arī tūkstošiem blīvu putekļu kluču, daudzus līdz šim neredzētus, kas iezīmē nākotnes masīvu zvaigžņu dzimšanas vietas. Grupas parasti ir pāris gaismas gadus lielas, un to masa ir no desmit līdz dažiem tūkstošiem reižu lielāka par mūsu Saules masu. Turklāt ATLASGAL ir iemūžinājis attēlus, kuros redzamas skaistas pavedienveida struktūras un burbuļi starpzvaigžņu vidē, ko pūš supernovas un spožu zvaigžņu vēji.
Avots: TAS